Šajā blogā uzzināsiet:

• Kāpēc ūdens ir ļoti nepieciešams mūsu ķermenim?
• Kā ūdens daudzums ķermenī mainās katrā vecumposmā?
• Kas nosaka, cik daudz ūdens mums nepieciešams?
• Kur “slēpjas” ūdens?
• Ko labāk dzert?
• Ko nozīmē dehidratācija?

Kāpēc ūdens ir ļoti nepieciešams mūsu ķermenim?

Ūdens ir cilvēka organisma pamatelements, kas ir vitāli svarīgs orgānu darbībai un termoregulācijai. Ūdenī šķīst vairāk vielu nekā jebkurā citā šķīdinātājā. Lielākajai daļai mūsu šūnās notiekošo ķīmisko reakciju nepieciešams ūdens un tas ir vajadzīgs barības vielu un skābekļa transportēšanai uz visām ķermeņa šūnām. Ūdens palīdz pārtiku pārvērst enerģijā un uzņemt barības vielas, kā arī uztur stabilu ķermeņa temperatūru un aizsargā vitāli svarīgus orgānus; piedalās šūnu un orgānu formas uzturēšanā un ir svarīgs ādas veselībai. Spēcīgi aptaukojoties, ūdens daudzums krītas pat līdz 40% no ķermeņa masas. Aptuveni 2/3 visa ūdens organismā ir šūnu iekšpusē un 1/3 – ārpus tām.

Kā ūdens daudzums mainās vecumposmos un kas ir elektrolīti?

Ūdens sastāda aptuveni 2/3 no mūsu ķermeņa masas. Ūdens daudzums organismā ir atkarīgs no vecuma, zīdaiņiem tas ir 75%, pusaudžiem 65%, pieaugušajiem 60% un vecāka gadagājuma cilvēkiem 55% ķermeņa masas. Šīs izmaiņas cieši saistītas ar ķermeņa novecošanās procesiem un ir pilnīgi normālas.

Ūdens daudzums ķermenī ir cieši saistīts arī ar elektrolītu līmeni. Elektrolīti ir minerālvielu – nātrija, kālija, magnija un kalcija joni, kas atrodami sviedros un citos ķermeņa šķidrumos. Ja elektrolītu koncentrācija organisma šķidrumos kļūst pārāk augsta, slāpju centrs smadzenēs saņem stimulāciju, kas noved pie slāpju sajūtas, un ūdens izdalīšanās caur nierēm samazinās. Uz iztvaikošanas rēķina mērenā klimatā cilvēks zaudē vidēji 300-500 ml ūdens diennaktī uz 1 m2 ķermeņa virsmas. Zudumi ar sviedriem parasti nav lieli, bet tie palielinās līdz vairākiem litriem diennaktī karstā un mitrā vidē vai pat mērenos apstākļos smaga fiziska darba laikā.

Kas nosaka, cik daudz ūdens mums nepieciešams?

Lielākā daļa veselo cilvēku apmierina diennakts vajadzību pēc ūdens, orientējoties pēc slāpju sajūtas. Veseliem cilvēkiem nav precīzu ieteikumu attiecībā uz ūdens patēriņu, jo ūdens nepieciešamībai ir ievērojamas individuālas atšķirības un to nosaka fiziskās aktivitātes un klimatiskie apstākļi.

Vajadzība pēc ūdens ir atkarīga no daudziem fizioloģiskiem un ar darbību saistītiem apstākļiem:

• vecumu,
• darba un darbības raksturu,
• veselības stāvokli,
• vietējo klimatu,
• paaugstinātu svīšanu (karsts laiks, smags fizisks darbs),
• paaugstinātu sāls patēriņu.

Slāpes parasti cilvēkam rodas tad, kad organisms nesaņem pietiekami daudz ūdens, zaudē daudz šķidruma vai ar pārtiku uzņem pārāk daudz minerālsāļu, īpaši vārāmo sāli. Pieauguša cilvēka nepieciešamība pēc ūdens ir 28-35 ml uz kilogramu ķermeņa masas (apmēram 1 ml uz 1 kcal pārtikas enerģijas).

Kur “slēpjas” ūdens?

Praktiski visi produkti satur lielāku vai mazāku ūdens daudzumu. Normālā uzturā galvenais ūdens daudzums nonāk ar pārtiku (apm. 1-1,2 litri): augļiem, dārzeņiem, zupām, tējām, kafiju, sulu un citiem dzērieniem.

Vielmaiņas gaitā papildus veidojas 300-350 ml ūdens, tādējādi veselam, piegaugušam cilvēkam vajadzētu papildus izdzert aptuveni 2-3 glāzes (220 ml) ūdens dienā, atkarībā no iepriekš uzskaitītajiem faktoriem.

Ūdens saturs produktos:

• dārzeņos vidēji 93% (piemēram, gurķos 97%),
• sulās un pienā 89%,
• augļos 86%,
• kartupeļos 79%
• gaļā 68%,
• maizē, sierā, sviestā, miltos, riekstos mazāk nekā 50%.

Ko labāk dzert?

Slāpju remdēšanai vienmēr jādod priekšroka dzeramajam ūdenim bez piedevām. Nepieciešamība pēc ūdens zīdaiņiem un bērniem ir salīdzinoši lielāka, jo augstāks ir arī ūdens saturs viņu organismos. Īpaši svarīgi ņemt vērā bērnu un pusaudžu slāpju signālus, jo ar vēlmi padzerties organisms jau signalizē par slāpēm. Regulāri jāpiedāvā padzerties īpaši karstā un sausā laikā.

Tīrs ūdens un minerālūdens nedod papildu enerģiju, bet, ja tam pievienotas garšas vai vitamīnu piedevas, tas var saturēt nelielu daudzumu cukura un, pateicoties tam, dot enerģiju. Mūsu ieteikums – lasiet informāciju uz iepakojuma! Lietojot minerālūdeni, svarīgi sekot līdzi minerālvielu saturam tajā, bet pastiprinātas svīšanas gadījumā viegli sāļais ūdens ir ideāls dzēriens, kas atjauno arī sāļu krājumu organismā.

Ko nozīmē dehidratācija?

Mērena dehidratācija, par ko uzskata 1-2% ķermeņa masas zudumu uz šķidruma zuduma rēķina, pavada galvassāpes, vājuma sajūtu, apetītes zudumu un reiboni. Atūdeņošanās par 3-5% ķermeņa masas spēcīgi pazemina ķermeņa veiktspēju un izraisa spēcīgu nogurumu. Atūdeņošanās par 15-25% ķermeņa masas ir fatāla. Tā kā maksimālais ūdens izdalīšanās ātrums nierēs ir 0,7-1 litrs/stundā, būtiski ūdens rezerves dehidratācijas gadījumos atjaunot pakāpeniski.

Kas veicina atūdeņošanos? Tā pamatā ir ūdens daudzuma neuzņemšana pietiekamā daudzumā, pastiprinātas aktivitātes. Jāatceras, ka arī kofeīns ūdeni izvada, taču īpaši jāuzmanās vispirms tiem, kas to nelieto regulāri. Kur slēpjas kofeīns? Tā ir kafija, kolas dzērieni, enerģijas dzērieni. Arī alkohols pastiprināti izvada ūdeni no organisma, tāpēc vienmēr pēc tā lietošanas atceries padzerties!

Noteikti ir pienācis īstais laiks padzerties! Esiet veseli!

[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]